LITERATŪRA UN MĀKSLA LATVIJĀ / 2001.gada 10.maijs
Vēja, lietus un bērna vārdi Skatuvē
Guna Zeltiņa

(...) Skatuves telpas iekārtojums, gaismas, skaņas un mūzika jau pašā izrādes sākumā rada savdabīgu, maģisku atmosfēru. Scenogrāfa I. Novika interpretācijā uzveduma norises vieta iegūst gan gluži ikdienišķas istabas atpazīstamības efektu,gan poētiskas metaforas nozīmi. Skanot J. Garbareka mūzikas dzidri smeldīgam motīvam (mūzikas režisors M. Tauriņš), vējš pūš viegla auduma baltos aizkaros – burās, kas lēni nolaižas. Zilās sānu kulises, zilā tērptā Meitene , viegli caurspīdīgās sienas un baltās buras asociējas ar burinieka klāju. Uz tā režisore ir sapulcējusi esošo un topošo profesionāļu komandu: Nacionālā teātra aktrisi Inesi Ķirsoni, Dailes teātra aktieri Jāni Paukštello un Kultūras akadēmijas un Dailes teātra 3. kursa audžēkņus Ievu Ertmani, Aiju Dzērvi, Lauri Dzelzīti, Jāni Mūrnieku un Lauri Subatnieku. (...)




© Biedrība "Teātris "Skatuve"". Izstrādātājs: SIA "Profero", 2006.