Foto - Karīna Miezāja
| Aktualitātes > Arhīvs |
|
||
|
Misija pirmiestudējumu teātris
Foto - Karīna Miezāja
"Skatuvei" šoruden aprit divdesmit gadi, gandrīz tikpat, cik atjaunotajai Latvijas valstij... A. Eižvertiņa: Nodibinājāmies 1991. gadā. Katram režisoram jau ir sapnis par savu teātri. Pirmie trīs gadi aizritēja, sakopjot nolaistās telpas Maskavas forštatē. Tagad gudroju, kā neaizmirst nevienu no apmēram 200 cilvēkiem, kas toreiz palīdzēja. Labvēlīgi pret teātri bijuši arī gandrīz visi Latgales priekšpilsētas izpilddirektori. Arhitekte Anda Ārgale, būdama mana draudzene, uzdāvināja pārbūves skices, izdomāja akustiskos griestus zāles labskanībai. Egils Mičenis no toreiz vēl pastāvošā "Pilsētprojekta" par baltu velti uztaisīja apkures sistēmas rasējumus. Ģirts Krūmiņš (tagad JRT aktieris) kopā ar kursabiedru Daini Bērziņu kala nost vecās trepes, lai mēs varētu iet pa jaunajām, flīzētajām Jūs arī pati "Skatuvē" strādājat par baltu velti? Atlīdzību sev nevaru atļauties. Dzīvoju no asociētās profesores algas un neraudu par to. Paldies Dievam, ka Kultūras akadēmija dod darbu. Patiesībā mūs, tos nedaudzos pedagogus, vajadzētu apzeltīt. Cik tad esam? Krilovs, Freibergs, Ķimele, Eižvertiņa, Gruzdovs, jaunie Roga un Sproģe. Nesen biju pieredzes apmaiņā Polijā Krakovā un Varšavā. Jautāju cik aktieru no kursa parasti iekļūst teātros? Izrādās, divi, trīs, četri! Polijai tas esot izcili. Mūsu situācija viņus patiesi pārsteidza. Mēs nevaram raudāt, ka ražotu liekus aktierus. Dzīve kaut ko izsijā, taču, piemēram, 90% Nacionālā teātra kursa beidzēju ir ja ne štatā, tad piesaistīti teātrim.Jaunākā aktieru paaudze un drīz jau arī vidējā ir nākusi no Kultūras akadēmijas absolventiem. Nupat Spēlmaņu nakts nominācijai izvirzīta "Dirty Deal Theatro" izrāde "Visi mani prezidenti", kurā spēlē mūsējie Kļavinskis, Botmane, Liepājnieks. Te sākusi Zane Kreicberga, arī Viesturs Meikšāns savas pirmās izrādes veidoja "Skatuvē". Valmierā savu izrādi iestudēs Znotiņš ar Suhanovu, kuri mācās trešajā kursā, diplomdarba izrādi Nacionālajā teātrī veidojis Valters Sīlis. "Skatuve" iedrošināja lielos teātrus vairāk uzticēties jaunajiem. Pirmais nevalstiskais teātris Latvijā bija Arnolda Liniņa un viņa audzēkņu dibinātā "Kabata", kas vēlāk pārvērtās mūzikas klubā un teātrī "Divas acis", kur strādā Dita Balčus, un teātrī "In". "Skatuve" radās kā otrais nevalstiskais teātris. Nu tādu ir ducis, patiesībā vairāk nekā valsts teātru. Kā jūtaties konkurencē? Nevienam neko negribu pārmest, vien klusiņām skatos kad notiek VKKF konkursi vai izlemj citu piešķīrumu likteni, pēdējā laikā divi "vecie" teātri dabū mazliet mazāk nekā jaunie. Pirmos desmit gadus mēs ar Liniņa iedibināto teātri daudz izdarījām arī vēlāk radušos labā. Sākumā valsts un pašvaldību attieksme pret mums bija paši esat nodibinājušies, paši tiekat galā. Nu ir pierādīts, ka, valstij nepasūtot, mēs tomēr pildām valsts pasūtījumu. Neatkarīgajiem ir sava misija pirmkārt, viņi popularizē teātra mākslu, otrkārt, meklē tajā jauno. Bieži vien dažādas svaigas šķautnes te ierauga un izmanto lielie teātri. Viens no "Skatuves" būtiskākajiem darbības laukiem bija pildīt Kultūras akadēmijas neesošās mācību teātra skatuves misiju. Esam iestudējuši ap trīsdesmit diplomdarbu izrāžu. Tagad šo misiju no manis pārķer jaunie neatkarīgie teātri. Tas ir loģiski, palieku vecāka, un manī vairs nav agrākās enerģijas. Jādomā jauna stratēģija "Skatuvei". Tam ir vēl viens iemesls. Beidzot Kultūras akadēmijai būs savs mācību teātris. Ar valsts, akadēmijas un ES fondu naudu rekonstruē ēku Dzirnavu ielā 46, tā dēvēto Zirgu pastu. Mūsu iemīļotā "Karamazovu telpa" pārtop skatītāju zālē ar skatuvi. Protams, ne jau visas izrādes varēs iestudēt "Zirgu pastā", gan jau kāda tiks arī "Skatuvei". Tai no paša sākuma bijis vēl viens pamatprincips būt pirmiestudējumu teātrim. Gribētos vienā atsevišķā grāmatiņā izdot lugas, kuras Latvijā vispār nebija tulkotas un latviešu valodā kļuva lasāmas "Skatuves" ierosmju dēļ. Man bija laime sastrādāties ar Mildu Grīnfeldi un ar viņas Moljera "Amfitriona" atdzejojumu atklāt "Skatuvi"; sastrādāties ar Visvaldi Bisenieku, Dagniju Dreiku, Amandu Aizpurieti; sadarboties ar Jāni Elsbergu. Pie veselības toreiz vēl bija Vizma Belševica, kura konsultēja savu dēlu "Simbelīna" atdzejojumā. Norvēģi Junu Fosi ar izrādi "Vārds", kurā piedalījās Jānis Paukštello un Inese Ķirsone, pirmā atklāja "Skatuve". Esam mēģinājuši iepazīstināt latviešu skatītājus ar Latvijā nekad neuzvestiem darbiem. Tūlīt būs gatavs tulkojums slavenā amerikāņu autora Torntorna Vaildera 1942. gadā sarakstītajai lugai "Par mata tiesu". Skatuve" var pateikties VKKF par atbalstu šiem tulkojumiem. Ja man būtu vairāk laika, es tādu krājumiņu sakārtotu un ar kādu apgādu sarunātu izdošanu. Taču pagaidām lugas paliek "Skatuves" arhīvā. Portfelī guļ Džeimsa Džoisa "Emigranti". Gaidu brīdi, kad luga varētu noskanēt, taču tās iestudējums prasa arī ieguldījumus. Nepietiek ar 1000 latiem. Jā, grūtākais bijis izrāžu producēšana. Žēluma vērts darbiņš. Daudz radošo spēku aizgājis naudas meklējumos. Padomju laikos bija cenzūra, tagad cenzūra ir nauda. Ar 135 skatītāju vietām nevaru nopelnīt tādu naudu, lai plānotu, kā teātrī pienāktos, vai vismaz pareklamētu "Skatuvi".Pēdējos trīs gadus "Latvijas gāzei" par apkuri esmu samaksājusi gandrīz 30 tūkstošus latu. Desmit izrādes varētu uztaisīt! Tikai ar VKKF projektos piešķirto naudu to nespētu. Tātad esam pelnījuši. Nežēlīgi daudz manas radošās enerģijas aizgājis visādu projektu rakstīšanā. Taču mēs visi esam savu sapņu, lēmumu un pieņēmumu sekas. Ja man būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā, no "Skatuves" būtu uztaisījusi šedevru. Varbūt neprotat pie īstajām durvīm klauvēt? Man ir skarba mēle. Domāju, dažam Rīgas domes Kultūras pārvaldē krītu uz nerviem. Ja esmu par kaut ko sašutusi vai man ir savs viedoklis, nespēju sevi emocionāli novaldīt. Tas cilvēkiem nepatīk. Bet man ir arī attaisnojums ko saviem aktieriem varētu iemācīt, ja nebūtu emocionāla? Ko "Skatuvē" iestudējat patlaban? Jāņa Jaunsudrabiņa "Vēja ziedus". Viņa pirmo publicēto stāstu. Kas būs galvenajās lomās? Neteikšu. Neatkarīgiem teātriem jābūt virtuoziem plānotājiem. Neviens aktieris nekavēs mēģinājumu savā teātrī un neriskēs ar štata vietu, lai nāktu uz "Skatuvi"... Turklāt tagad man jāapzvana arī pārējie nevalstiskie teātri, vai kāds no tiem jau nav iecerējis manis nolūkoto aktieri. Teātra radīšana ir diezgan komplicēta, un nevar teikt, ka esam plānā galdiņa urbēji. Kā svinēsit "Skatuves" dzimšanas dienu? Klusi! 27. oktobrī aicināšu visus bijušos studistus, kuri "Skatuvē" apmeklējuši aktieru kursus. Starp citu, viņu vidū savulaik bija arī Mārtiņš Eihe. Tagad nodibinājis savu teātri. Vareni! 28. oktobra vakaru esmu iecerējusi kā nelielu atskatu teātra radošajā dzīvē ar triju gruntīgu vīru monologiem. No filmēšanās Maskavā atbrauks Mārtiņš Vilsons, norunās fragmentu no "Lēnprātīgās". Ceru, neatteiks Jānis Paušktello un Jānis Reinis. Būs vēl šis un tas, bet, galvenais, gribu vienkārši pateikt paldies cilvēkiem, kas mūs ir atbalstījuši šos 20 gadus.
RADOŠĀ VIZĪTKARTE ANNA EIŽVERTIŅA Režiju un pedagoģiju mācījusies Valsts Teātra mākslas institūtā Maskavā. Aktiera meistarības un režijas pasniedzēja Tautas kinoaktieru studijā (1983 1986), Latvijas Valsts J. Vītola konservatorijā (vēlāk Mūzikas akadēmijā), Latvijas Kultūras akadēmijā. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere. Teātra "Skatuve" kursos "Aktiera meistarības pamati" mācījušies ap 300 jauniešu. "Skatuvē" tapušas vairāk
nekā 30 LKA
diplomdarbu
izrādes. |